Humānisms – uzskats un rīcības sistēma, kam raksturīga cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību un cieņu pret cilvēku.
Humānisma idejas.
• Abstraktais humānisms,
• Humānisma krīze,
• Sociālistiskais humānisms – konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
• Renesanses laikmeta humānisms – sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
• Tautas humānisms – izpaužas cīņā pret visādu necilvēcību, cīņā par cilvēka tiesībām, cīņā pret netaisnību un nebrīvību.
Humānisms radies pēc vajadzības cīnīties pret feodālismu.
Humānisma risinājums lugā “Jāzeps un viņa brāļi.”
Humānisms risināts lugā “Jāzeps un viņa brāļi”, kad Jāzeps ilgi gatavojās un kavējās sarežģītās ieceres risināšanai. Rainis te risina vienu no būtiskākajām humānisma problēmām: kā izturēties pret pāridarījumu, kā sodīt noziegumu, kā cīnīties pret ļaunumu? Rainis neatlaidīgi meklē atbildi, bet zināmā mērā idenficē sevi ar Jāzepu – darbā atspoguļojas Raiņa trimdas vientulība, gan konflikti ar laikabiedriem. Rainis reizē atspoguļo, ka viņš baidās par to, lai pāridarījums tautai nepadarīs pašu cietējus par nežēlīgiem atriebējiem.
Humāniskas īpašības piemīt Jāzepam laikā, kad viņš tiecas pretī brāļiem, lai redzētu viņus laipnus, labsirdīgus.
…
