J. Ezeriņš stingri balstās uz klasiskajām noveles tradīcijām. Viņa noveles kompozicionāli būvētas skaidri, ar asām, nereti ārkārtējām situācijām un spēcīgiem efektiem, tajās dzīvo, elpo vieglprātīgie un asprātīgie cilvēki, arī skeptiķi. J. Ezeriņa raitais, viegliem, mazliet nervoziem pieskārieniem tvertais dzīves materiāls, visdažādāko iespaidu uzliesmojums un apdzisums nedaudz atgādina impresionistu gleznošanas manieri. Viņa prozas teikumi veidoti brīvi, tie ir kā acumirklīgas improvizācijas.…
