Secinājumi
Rakstot šo referātu sapratu, ka lai kā arī specialisti necenstos palīdzēt, viss lielais darbs sakas ar vecākiem. Ja mēs šādam bērnam kuram ir funkciju traucējumi mēģinām paši palīdzēt, tad lai būtu panākumi tas ir jādara kopa ar vecākiem, jo katru reizi iemācot ko jaunu bērns atgriežoties mājās visu aizmirst. Ir jāatbalsta vecāki visu viņu lēmumos un jāpalīdz pieaicināt attiecīgos speciālistus - skolotājus, logopēdus, psihologus, speciālos skolotājus, mediķus, iestādes vadītājus, u.c. Un arī bērnam , viņam ir jābūt aktīvam līdzdalībniekam, kas arī zina, ko grib, zina, ko vēlas šajā dzīvē sasniegt. Mums ir jāizprot šīs ģimenes dzīve un kādas lomas katrs spēlē šajā ģimenē. Izprotot vecākus mēs varam palīdzēt šiem bērniem.
Sociālajiem pedagogiem ir jāatbalsta šādas ģimenes it īpaši uzsākot skolas gaita. Citu bērnu vecākiem ir jāsaprot šādi bērni kā arī pārējiem bērniem jāpieņem bērns ar funkciju traucējumiem. Apkārtējiem bērniem jāizturas ar cieņu un jāmācās būt pacietīgākiem un izpalīdzīgiem. Ja šāds bērns parādās vienā klasē kur pārējie ir “normālie” bērni tad ir grūti šim rūpju klases biedram sagādāt bez baiļu un aizvainojuma vidi. Jebkurā gadījuma vecākiem un visai sabiedrībai ir jāapzinās, ka bērns ir vērtība neskatoties uz to vai viņš ir piedzimis vesels, vai ar funkciju traucējumiem.
…
