Notekūdeņu smiltis kopā ar organiskām daļām var nogulsnēties attīrīšanas ietaišu caurulēs un rezervuāros un tos aizpostot. Lai paātrinātu smilšu atdalīšanu, ūdeni var aerēt. Smilšķērājus projektē, lai atdalītu neorganiskās daļiņas ar diametru 0,15mm un rupjākas, kuru rupjums (U0) ir vismaz 14-24mm/s. Hidrauliskais rupjums nozīmē, ar kādu ātrumu daļiņa grimst ūdenī. Jo smilts daļiņa lielāka, jo tās hidrauliskais rupjums lielāks. Attīrīšanas ietaisēs, kurās pirmreizējo nostādināšanu neprojektē, smilts traucē bioloģiskos attīrīšanas procesus aerotenkos un biofiltros. Savāktais smiltis jānogādā uz smilšu žāvēšanas laukumiem. Laukumus drenē un ierobežo ar 1-2 m augstiem zemes valnīšiem. 1 m2 platībā var izžāvēt 3m2 smilšu gadā.
Horizontālos smilšķērājus izveido kā divus paralēlus caurtekošus koridorus, no kuriem viens darbojas, bet otru attīra no smiltīm. Plūsmas ātrumu samazinot, sāks nogulsnēties arī sīkās dubļu daļiņas un citas organiskās vielas. Optimālais ūdens plūsmas ātrums smilšķērāja ir 0,15-0,30 m/s robežas un nostādināšanas laiks – līdz 30 s. …
