Ķīmisko komponentu pētījumi kafijā

Secinājumi
1. Kafijas ir daudzas, tām ir dažāds sastāvs, īpašības, pielietojums, garšas un smaržas īpašības.
2. Tannīna daudzums kafijā ir atkarīgs no kafijas pupiņu grauzdēšanas laika.
3. Kafiju kvalitāti nosaka tanīnu daudzums tajās. Vairāk tanīnu šķīduma var iegūt tad, ja kafijas šķidrums, kam pievienots svina (II) acetāts, ir stāvējis vairākas dienas.
4. Ir kafijas, kurās nogulšnu ir ļoti daudz, bet tannīna ir ļoti maz. Jo vairāk nogulšņu, jo kafija ir bagātāka ar miecvielām, kā, piemēram, „Nescafe 3 in 1 strong”.
5. Kofeīna daudzums kafijā ir atkarīgs no kafijas pupiņu žāvēšanas metodes.
6. Kafijās „Capre Noire” un „Jacobs 2 in 1” ir palielināts kofeīna daudzums, kas reaģejot ar amonjaka šķīdumu pazūd (vajadzētu iekrāsoties spilgtāk), no tā var secināt, ka kafijām apstrādē ir pievienots kofeīns, kas nav tik tuvs dabīgajam kafijas kofeīnam.
7. P vitamīna visvairāk ir Jacobs Expresso kafijā, bet visās pārējās kafijās P vitamīns nav novērojams.
8. Dabīgajā kafijā ir vislielākā nogulšņu masa, kas pierāda, ka nav izšķīdušas visas tās sastāvā ietilpstošās vielas.
9. Jacobs Exspresso, Nescafe Classic un Indian Gold nav novērojams nogulšņu, tātad visas kafijā ietilpstošās vielas izšīst ūdenī.
10. Hipotēze apstiprina, ka kafijās, kas pirktas Latvijā un ārpus tās robežām, ir līdzīgs tannīnu, kofeīna un P vitamīna saturs, ja tās ir pareizi sagatavotas.
…