Aristokrātija pavadīja savu ikdienu greznu un grandiozu ceremoniju ieskauti. Tika organizētas dažādas izklaides, pastaigas, dārza svētki, teātra izrādes u.tml. Šajos saviesīgajos pasākumos nekad netrūka bagātīgi klātu galdu, uz kuriem bija gardi ēdieni un dzērieni. Šāda plaša profila darbība, kurā darbojās karalis, ļāva tam iekarot un nostiprināt plašas sabiedrības atzinību, jo viņš pierādīja sevi kā daudzpusīgu un apbrīnas vērtu personību. Taču tam visam bija arī ēnas puse, jo visas izklaides prasīju milzu finansiālos resursus. Tā rezultātā, tikai Luija XIV galms spēja dzīvot pārticībā, kamēr lielākā daļa Francijas mira badā un mocījās dēļ jaunām un tolaik vēl nezināmām slimībām.
Luijs XIV ir iegājis vēsturē ar savu pārspīlēto izšķērdību un kontroli izklaidi un modi. Viņa galms kalpo kā spilgts piemērs, lai ilustrētu baroka kultūras aristokrātijas dzīvesveidu. Mūsdienu cilvēkam tas var šķist nesaprotams, izšķērdīgs, pompozs vai kā savādāk, taču arī tādam laikaposmam bija jābūt, jo viss, kas ir bijis iepriekš ir kalpojis par cēloni, tam, ko mēs varam piedzīvot šodien. Ja nekā savādāk, tad vismaz varam mācīties no iepriekšējo laikabiedru dzīves pieredzes.
…
