Ilgu laika renesanse, kas aizsākās 1450.g. tika attiecināta uz skaitā mazu intelektuālo sabiedrības eliti. Eiropā bija daudz cilvēku un teritoriju, kuru šī kultūras reforma neskāra. Šo paradoksu raksturo Normans: „Renesanse kaut kā pamanījās kļūt par šī laikmeta atpazīstamāko iezīmi, tomēr tā bija nošķirta no ikdienas politiskās, sociālās un kultūras dzīves. ”1 tomēr Renesanses devums ir nenoliedzams, jo tas sniedza humānisma idejas, reformācijas teoloģiju, zinātniskus atklājumus un aizjūras zemju atklāšanu.
Šis periods nesa arī postu, kas ir klejošana, slimības un koloniju zemju pamatiedzīvotāju izputināšana.…
