Rainis ir dzejnieks cīnītājs. Viņa dzeja ir patriotiska, to caurstrāvo kvēla ticība lielajai nākotnei. Dzejnieks dzīvi uztver lielās līnijās. Rainis uzskata,ka cilvēkiem jābūt liliem. Visai nākotnes dzīvei un kultūrai jādibinās uz varonību, patiesību un skaistumu, jātiecas pēc lielām idejām un cildeniem mērķiem.
Atrodoties emigrācijā tapa vairāki dzejoļu krājumi. Krājums ‘’Gals un sākums’’ radies daudzu pārestību un pazemojumu laikā. Atrodoties tālu no dzimtenes, dzejnieks nejūtas salauzts, bet lepnā spītā saceļas pret tiem,ka viņam sagādājuši ciešanas:
’’Es sāpju vāti berzu līdz pat nāvei,
Līdz acis melnas metās, lūpas zilas:-
Nav sāpēs būtības.’’…
