Pēdējo dekāžu muzikologi, tāpat arī līdzīgu sfēru mācības/skolas likušas lielāku uzsvaru nekā jebkad tieši uz šķērsojošo modalitāti (cross-modality) muzikālajās aktivitātēs. Jau no antīkajiem laikiem zināms, ka mūzika ietekmē visu cilvēka ķermeni. Protams, pastāv arī nemuzikāli vai neīsti muzikāli aktivitāšu veidi, kas pamatā pieder pie tā, ko mēs pieraduši saukt par mūziku. Ķermeņa kustības, kā rituāli, dejas, ekspresīvie žesti, roku plaukšķināšana, kāju kustības un līdzīgas, visas ir saistītas ar mūziku jau no sākta gala, tāpat ir arī ar aktivitātēm valodā.
Taisnība noteikti ir tāda, ka mūzika ir sava ietekme uztveres procesos un estētiskajā vērtējumā. Daudzos gadījumos kāda noteiktā mūzikas gabala vērtēšana gluži neizriet tikai vadoties pēc pārbaudītiem gadījumiem, bet vairāk gan vadoties pēc sarežģītas savstarpējās mijiedarbības starp dažādam sajūtām un smadzeņu darbību.…
