„Klausieties: lūk, sējējs izgāja sēt. Un sēkla, viņam sējot, krita ceļmalā; un debess putni nāca un to apēda. Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūliņ uzdīga, tāpēc, ka nebija dziļi zemē. Un kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem; un ērkšķi uzauga un nomāca to, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē, tā uzdīga un auga, un nesa augļus; un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.”
