Aptuveni pirms 100 gadiem matemātiķi pētīja tikai ideālas figūras, piemēram, trijstūrus un riņķus. Bet tādas figūras apkārtējā pasaulē ir reti sastopamas. Dabā figūras ir nekārtīgas, piemēram, krasta līnija ir līkumaina un kalni ir roboti. 1975. gadā matemātiķis Benuā Mandelbrots šīm bezgala nekārtīgajām figūrām piešķīra nosaukumu. Viņš tās nosauca par fraktāļiem.
Fraktālis (no latīņu: fractus – sašķelts, sadalīts) ir ģeometriska figūra, kura sastāv no vairākām, jāsaka, bezgalīgi daudzām daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā. Var teikt, ka fraktāļiem piemīt pašlīdzība.
Kā var iegūt fraktāļus?
Fraktāļus var iegūt, atkārtoti dalot kādu figūru vai virsmu aizvien sīkākās daļās.
Kur var sastapt fraktāļus?
Daudziem dabā sastopamiem objektiem ir fraktāļveida uzbūve. Fraktāļu formas ir sastopamas kosmosā, nedzīvajā un dzīvajā dabā, cilvēka smadzenēs, asinsvadu tīklā, kontinentu ģeogrāfiskajās formās, augos, ziedos, mikropasaulē, kalnu kontūrās, mākoņos un leduspuķēs u.c.…
