Sociālā atkarība/neatkarība. Sociālā neatkarība izpaužas kā spēja mīlēt, cienīt, vērtēt un saņemt mīlestību, cieņu un vērtējumu (Roy, 2009). Ģimene visbiežāk vēlas savu sasirgušo tuvinieku palutināt, dot viņam visu, ko viņš vēlas, izdarīt visu viņa vietā. Pareizāk ir ļaut pacientam pašam iespēju robežās darboties, darīt visu, ko viņš var izdarīt, sniedzot viņam emocionālu atbalstu, izrādot mīlestību un cieņu.
Sociālās lomas maiņa. Kalista Roja uzskata, ka noteikta cilvēka loma, tās funkcijas un neatkarības nodrošināšanas paņēmieni ir vērsti uz vajadzību pēc sociālās integritātes. Sociālā loma teorijā tiek aprakstīta kā indivīda cerību kopums, kas vērsts pret citiem indivīdiem. (Priede-Kalniņa, 1998). Piemēram, hronisks pielonefrīts var ierobežot nieru darbību un radīt nieru mazspēju. Pacients no ģimenes galvas var kļūt par aprūpējamo. Tiek zaudēta līdzšinējā loma – nepieciešama adaptācija arī šajā virzienā.
…
