Es piedzimu 1989.gada 18.martā – bija neticami agrs pavasaris, tajā daudz ātrāk kā citus gadus visa zeme sāka mosties no ziemas miega, jau martā sāka plaukt pirmās koku lapas un pavasara ziedi. Šim pārmaiņu laikam es šobrīd piešķiru ļoti īpašu nozīmi, jo tas sasaucās ar atkusni, kas valdīja ne tikai apkārtējā dabā, bet arī tā brīža politikā un arī turpmākajā sabiedrības, bet, protams, visvairāk manā un manas ģimenes dzīvē. Mans dzimšanas gads ir ļoti īpašs ne vien man, bet visai pasaulei, Eiropai un manai dzimtenei – Latvijai. Es vēlos akcentēt trīs galvenās lietas, kas man liekas būtiskas saistībā ar šo gadu. Svarīgi ir tie notikumi pagātnē, tieši 1989.gadā, kas aizsāka vienas no vislielākajām pārmaiņām Eiropā politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā. Man svarīga ir tagadne – pagājuši jau 20 gadi, bet kas šajā laikā mainījies un kas kļuvis labāks – vai es un mana valsts attīstībā esam augušas? Tieši tas pats attiecas arī uz nākotni – ko es varu sagaidīt no nākotnes gan savā dzīvē, gan Latvijā, gan visā Eiropā? Vai man ir iespēja realizēties kā darboties gribošai un spējīgai personībai? Tie, manuprāt, ir galvenie jautājumi, par kuriem jādomā, runājot par 20 gadus ilgu laika posmu un izmaiņām tajā.
Pirms divdesmit gadiem sabiedrība bija neziņā par to, kas notiks un kāda būs viņu nākotne. …
