Mūsdienās, palielinoties apgūstamās informācijas apjomam, ir svarīgi iepazīt jaunas mācīšanas metodes. Patlaban praksē tiek ieviesta tā sauktā interaktīvā apmācīšana ar datoru. Bez tās aktīvi tiek meklētas arī citas efektīvas metodes. Taču līdztekus tā saucamo enciklopēdisko zināšanu uzkrāšanai skolās, izšķirošu nozīmi iegūst arī kas cits, proti īpašu organizēta skolēnu intelektuālo spēju attīstīšana, kā arī emocionālā intelekta veidošana.
Bijušajā Padomju Savienībā 60. gados uzskatīja, ka, paplašinot un sarežģot mācību vielu, labāk attīstās arī bērnu intelektuālās spējas. Tādēļ mācību programmas tika pamatīgi pieblīvētas ar augstas grūtības pakāpes uzdevumiem matemātikā, fizikā un ķīmijā. Diemžēl lielumlielā daļa skolēnu netika līdzi šiem jaunievedumiem, nekādas jūtamas prāta attīstības nejauta, un no iecerētā nācās atteikties.…
