Padomju vara izteica daudz un dažādus skaļus lozungus :
« PERSONAS UN ĪPAŠUMA NEAIZSKARAMĪBA NODROŠINĀTA! »
«NETIKS SKARTA DARBA ZEMNIECIBAS ZEME, LOPI UN INVENTARS!»
Lozungi bija skaļi un plaši izplatīti pa visu valsti, bet diemžēl neviens jau sen vairs neticēja nevienam. Latvju tauta bija nospiesta līdz pēdējam.
Latviešu jauniešiem bija jāstājas Sarkanarmiešu armijā, jo ir taču jāizaudzina «īsti boļševiki». Skolās nodibinājās pionieri un katram obligāti bija jābūt pionieram, jo savādāk vecākus uzskatīja par sociālistiskai valstij kaitigiem. Lai ari cik skumji tas nebutu, tomēr, kamēr bērni skolās neko nenojauzdami nodevās bērnisķīgiem priekiem, viņu tēvi nemanot pazuda bez vēsts. Un neviens neko neredzēja un nezināja, jo Čekas ierēdņi un kameras klusēja. Un klusēja arī tie nedaudzie, kam par brīnumu izdevās atgriezties mājās.
« Sākās latviešu tautas baigākais noplicināšanas darbs. Vēl stāvēja priekšā tikai tautas fiziskā iznīcināšana. Uz to varmācīgie iebrucēji bija rūpīgi sagatavojušies..”
…
