Ekonomiskās krīzes laikā cenas pasaules tirgos strauji krita. Lauksaimniecības preču cenas kritās straujāk kā rūpniecības ražojumu cenas. Daudzas valstis centās aizsargāt savu lauksaimniecību gan paaugstinot ievedmuitu, gan ieviešot importa kvotas, gan arī izmaksājot eksporta prēmijas, kas stāvokli padarīja vēl sliktāku, krasi samazinot lauksaimnieības preču cenas pasaules tirgū. 1931.gada 13.maijā V.Gulbis paziņoja, ka lauksaimniecības produktu (kviešu, rudzu, miežu, auzu, sviesta, bekona un linu) cenas ir samazinājušās par 30, 40 un pat 50 %. Samazinoties cenām bija arī strauji kritušies lauksaimnieības nozares ienakumi, tādējādi arī samazinot lauksaimnieku maksāšanas spējas, ko vēl vairāk pasliktināja faktors, ka ražošanas izmaksas nebija mazinājušās.
1931.gadā, Anglijai pazeminot savu valūtas kursu, vēl vairāk samazinājās eksportējamo lauksaimnieības produktu cenas. Lai nodrošinātu eksporta turpmāku darbību bija nepieiešams steidzīgi parūpēties par ražošanas cenu samazināšanu. Tomēr izrādījās, ka šāda cenu samazināšana bija grūti veiama.…
