Ir periodi, kas sabiedrība it kā novēršas no šīs pirmajā acu uzmetienā pārāk niansētās un it kā samākslotās, nedabiskās rotāšanas izstrādājumiem, to vietā liekot uzsvaru uz raupju, primitīvu apstrādājuma veidu. Kad raupjais, vienveidīgais sevi izsmēlis, mežģīnes ar savu smalkumu, nāk atpakaļ pie mums.
Mūsdienās novēro jaunu intereses uzplaiksnījumu par šo rokdarbu veidu. To var skaidrot ar to, ka kuģīšu tehnikā darinātie izstrādājumi ir ļoti izsmalcināti un daudzveidīgi, roku darbs ir nesalīdzināmi dārgāks, jo tam piemīt individualitātes zīmogs un līdz ar to arī tā īpašniekam ir iespēja „izcelties”. Tās var būt mežģīnes, apkakles, apmetņi, sedziņas, eglīšu rotājumi un arī lielāki izstrādājumi, piemēram, saulsargi. Ja ir vēlme, frivolitē var kombinēt ar citiem rokdarbu veidiem: mezglošanu, adīšanu, tamborēšanu, izšūšanu un aušanu.
Līdz pat mūsdienām latvieši lielos godos, Dziesmu svētkos un citās tautas svētku reizēs velk mugurā tradicionālo tautastērpu, kas ir saglabājies 18. un 19. gs. Tautas apģērba valkāšanas un darināšanas tradīcijas, un neiztrūkstošs tā elements ir arī dažādās tehnikās darinātas mežģīnes.
…
