Saldus rajonā iedzīvotāju skaita izmaiņas nav straujas. Samazinājumu ietekmējis gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan migrācijas procesi. Pilsētās kopā iedzīvotāju skaits pieaug, laukos samazinās.
Iedzīvotāju blīvuma atšķirības pašvaldībās norāda uz nevienmērīgu apdzīvojuma struktūru, un līdz ar to arī nelīdzsvarotu attīstību jeb nomaļu bez attīstības iespējām veidošanos.
Laika posmā 1994.-2001.g. dzimušo skaits samazinās, bet mirušo – pieaug, līdz ar to dabiskais pieaugums aplūkotajā periodā ir ar negatīvu zīmi.
No 1996.-2000.g. no Saldus rajona izbrauca vairāk iedzīvotāju kā iebrauca. Izbraukušo skaitam ir tendence samazināties, bet samazinās arī iebraukušo skaits.
Pēc iedzīvotāju skaita, pakalpojumu pieejamības, apbūves un sasniedzamības starp apdzīvotajām vietām pastāv lielas atšķirības. Visu lauku pašvaldību pagasta centros ir pieejami paši nepieciešamākie pakalpojumi.
Vairāk kā puse rajona reģistrēto bezdarbnieku ir sievietes. Ja apskata bezdarba līmeni rajonā kopumā, tad salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem, Saldus rajonā tas ir viens no zemākajiem valstī (neņemot vērā Rīgas pilsētu).
Nodarbinātības ziņā rajonā pirmo vietu ieņem apstrādes rūpniecība, izglītība un mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Privātajā sektorā ir nodarbināti vairāk kā puse rajona iedzīvotāju. Nepārtraukti samazinās nodarbināto skaits lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.…
