-
F.V.Nīčes filosofijas ietekme latviešu kultūrā 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Dekadenti Latvijā | 4 | |
| Viktors Eglītis | 4 | |
| Haralds Eldgasts (īstajā vārdā Jānis Miķelsons) | 4 | |
| Vilis Plūdonis | 4 | |
| Kārlis Skalbe | 5 | |
| Dzīves filozofija | 6 | |
| Jānis Poruks | 6 | |
| Fricis Bārda | 7 | |
| Zenta Mauriņa | 8 | |
| Citi | 8 | |
| Rainis (Jānis Pliekšāns) | 8 | |
| Rūdolfs Blaumanis | 9 | |
| Miķelis Valters | 9 | |
| Janis Jansons-Brauns | 10 | |
| Pēteris Zālīte | 10 | |
| Teodors Ūders | 11 | |
| E. Bergs | 11 | |
| Nobeigums un secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra un interneta resursi | 12 |
Teodors Ūders
Izcils latviešu mākslinieks (1868-1915) – grafiķis un gleznotājs, kas nopietni interesējas par filozofiju. Noraida F. Nīčes uzskatus.
Savā vēstulē Karlīnei Leimanei 1898. gada 18. novembrī Teodors Ūders raksta: „Nīče ir viens no dziļākajiem domātājiem, bet niknuma un naida pilns briesmonis, kas visu dezorganizē un noārda”. Šai vēstulē T. Ūders salīdzina F. Nīči ar Emersonu – „[..] pret Emersonu man tūdaļ radās tās siltākās simpātijas”, kur T. Ūders negatīvi komentē F. Nīčes stilu „F. Nīče noraugās ar stingru, rūgtu nicinājumu uz cilvēku vairumu”.
Nobeigums un secinājumi
Blakus Ļeņina un Marksa filozofijai, kas valda 20.gs sākumā, latvieši interesējās arī par Nīčes filozofiju. Šīs sastapšanās rezultāti ir dažādi, daļa no latviešu filozofiem/ rakstniekiem/ politiķiem kļūst par F. Nīčes filozofijas atbalstītājiem, daļa pretojas Nīčes uzskatiem, lielākā daļa spēj pieņemt Nīči tikai daļēji. Izskaidrojums tam varētu būt, ka latvieši Nīči izprot virspusēji un nedaudz vienkāršoti. Pētot latviešu sastapšanos ar dižo vācu filozofu Fridrihu Vilhelmu Nīči redzu, cik nozīmīgs ir katrs solis latviešu filozofijā, šī sastapšanās ir nenovērtējami nozīmīga turpmākai latviešu filozofijai un kultūrai vispār.
…
F.V. NĪČES FILOZOFIJAS IETEKME LATVIEŠU KULTŪRĀ XIX GS. BEIGĀS - XX. GS SĀKUMĀ Fridrihs Vilhelms Nīče (1844-1900) rada apvērsumu visā Eiropas literatūrā gan ar 1880.g. formulētajām immorālisma idejām, gan ar pārcilvēka redzējumu (Viņpus laba un ļauna; Tā runāja Zaratustra), gan ar atgriešanos mītiskajās, universālajās sākotnēs. Atšķirībā no arhaiskās mītiskās domāšanas, kurā akcentēts harmonizējošais, pārradošais cikls, F. Nīčes daiļradē tiek akcentēts ārdošais, haosu slavinošais. F. Nīče sludina visatļautību pārcilvēkam, neglītā un kroplā estetizāciju, neticību, skepsi, nežēlību, nihilismu un visu tradicionālo vērtību pārvērtēšanu. F. Nīčes idejas iegūst popularitāti Eiropā un arī Latvijā jau 19. gs. beigās. 1909. gadā Valmierā tiek izdots pirmais darbs par vācu filozofiju – krievu publicista V. V. Bitnera grāmata „Nietzsche un viņa darbs”.
