Strādājot skolā un mācot latviešu valodu sākumskolā, daudz nākas saskarties ar skolēniem, kuriem problēmas sagādā rakstīšana un lasīšana.
Katrs bērns ir personība ar savām domām, jūtām, pasaules izpratni un uztveres īpatnībām, viņš dzīvo mums līdzās un nemitīgi attīstās, iepazīst apkārtni kopā ar pieaugušo. Kā secina psihologi, katrs bērns attīstās atšķirīgā tempā. Aktuāls ir jautājums, vai visi skolēni (neatkarīgi no to spējām, temperamenta un veselības stāvokļa) jūtas labi vidē, kurā paiet ievērojams laiks viņu mūžā, vidē, kurā skolēns pilnveidojas ne tikai intelektuāli, bet attīstās arī emocionāli. Skolas vidi veido gan skolēni, kurus mēdz dēvēt par „apdāvinātajiem bērniem”, gan skolēni, kuriem nav īpašu spēju, gan arī skolēni, kuru uztveres spējas ir stipri ierobežotas. Bet jāmācās ir visiem. Mācību process skolā jāorganizē tā, lai tiktu vienlaicīgi nodrošināta gan kvalitatīva izglītība(neraugoties uz atšķirībām skolēnu spējās, uztverē un domāšanā), gan skolēniem tiktu radīti nepieciešamie psiholoģiskie apstākļi un atbilstoša mācību vide.…
