Ir atkal pienākusi diena, kad latviešu tauta atceras savas vēstures visnozīmīgāko brīdi - Latvijas valsts pasludināšanu - un godina tos, kuri pirms 84 gadiem izmantoja vēsturisko apstākļu sniegto iespēju un uzņēmās atbildību tiesiski formulēt tautas vairākuma gribu dzīvot savā neatkarīgā valstī, un pēc tam arī šo gribu spēja praktiski piepildīt. Tā brīža gaisotne pēc ilgajiem vēstures pāridarījumiem bija patiesi svinīga. Valsts proklamēšanas aktā Latvijas Demokrātu partijas priekšstāvis Golts to raksturoja šādi:
“Pienācis brīdis, kurā piepildās tas, ko nesen atpakaļ varējām iedomāties tikai kā tālu, nesasniedzamu sapni: latviešu tauta, kura daudz gadu simteņu bija spiesta dzīvot atkarībā no citu gribas, kurai nebija atļauta nekāda pašnoteikšanās, kurai pat par to domāt nebija ļauts, kura savā zemē varēja ieņemt ne otrās, bet gan trešās šķiras pilsoņu vietu, šodien nu reiz nostājas uz savām kājām, - tiek proklamēta apvienota, brīva un neatkarīga Latvija.” (Citāta beigas.)…
