Lielajai Franču revolūcijai (1789 – 1799) bija izvirzīti daudz mērķi, jo zem katra cēloņa slēpās kāds mērķis, piemēram, likvidēt augstdzimušo privilēģijas, risināt finansiālās problēmas u.c.. Taču par revolūcijas lozungu kļuva sauklis „Brīvība. Brālība.Vienlīdzība”. Šis sauklis izveidojās arī par galveno mērķi, jo ietvēra Lielās Franču revolūcijas jēgu un būtību.
Ko nozīmē šie vārdi „Brīvība”, „Brālība” un „Vienlīdzība”? Manuprāt „brīvība” nozīmē cilvēka kā individuālas personības spēju izaugsmi un attīstību. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav šķēršļu, lai īstenotu savas pozitīvās ieceres, kuras, savukārt, varētu celt vai tikai apstiprinātu valsts prestižu. Francijā šī brīvība bija liegta zemniekiem, strādniekiem un vidusšķirai, - t.i., ārstiem, baņķieriem, skolotājiem, juristiem u.c. Tātad tiem, kuri iespējams bija izglītoti, bet nebija tik bagāti, lai pirktu vairākas zemes un uzkrātu bagātību un nebija dižciltīgas izcelsmes, lai varētu sasniegt pietiekami ietekmīgu stāvokli. 18.gs. beigās Francijā liela nozīme bija naudai un galvenie noteicēji bija muižnieki un garīdzniecība, jo viņiem piederēja daudz labu zemju, viņi dzīvoja greznos namos, bet pats galvenais – muižniekiem un arī daļai garīdznieku nebija jāmaksā zemes nodoklis, jo to maksāja šie vienkāršie pilsoņi.
Trešajai kārtai brīvība nozīmēja atbrīvoties no savas „valsts verdzības’, panākt mazāku nodokļu maksāšanu vai atcelt tos vispār, nebūt lielajiem un varenajiem muižniekiem par naudas maku. Savukārt muižniekiem brīvība bija izklaidēties un uzkrāt bagātības neko nemaksājot, bet tikai iekasējot un izmantojot citu, zemāku šķiru darbu spēku. Vai viņi to panāca? Tikai daļēji. …
