Stāstā „Svešinieks” varoņu pasaules varoņu pasaules vērtības ir pagrimušas. Nav atšķirības starp labo un ļauno, pieņemamo un absurdo.
Visa darbība ir atbalstāma, lai arī cik nesaprotama, pat amorāla tā liktos mūsdienu lasītājam.
Tēli uzņemas pilnu atbildību, bet līdz galam neapzinās tā sekas un nozīmi apkārtējā pasaulē. Esot brīvības eiforijā, vissmagāk nākas uzņemties savas rīcības sekas, zaudējot neierobežotību.
Kaut Merso kungs pilnīgi pazināti uzņems atbildību, tomēr degradējušais skats uz dzīvi liedz pilnībā izprast tās nozīmi. Pretēji ir Džoslinam, kas atbildības nastu ir pārspīlējis, ciešot gan fizikas, gan garīgas mokas. Tomēr tikai ar laiku, kura tēliem nav, sāk apzināties nu jau bijušās brīvības nozīmi to dzīvēs.
Lai arī kā cilvēks rīkotos, lai arī cik liela brīvība ir dota, tam tomēr par savu rīcību ir jāatbild pārējās sabiedrības priekšā. Mācītājam sniegtā neatkarība, ko izmantoja augstākiem mērķiem, un kas aprobežojās ar sevis celšanu tuvāk Dievam, iespējams bija par smagu. …
