Ekonomikas zinātnes aizsākumi ir meklējami pirms mūsu ēras un pirmais cilvēks, kurš pievērsās ekonomikas problēmu un sakarību apskatīšanai tiek uzskatīts Aristotelis (384.-322.g.p.m.ē.). Neskatoties uz seniem aizsākumiem, ekonomikas teorijas jēdziens kā sabiedriska zinātne ir radies samēra nesen, 18.gs., kapitālisma laikā. Jāpiemin interesanti fakti, kā, piemēram, ekonomiskas teorijas priekšgājējs ir politiskā ekonomika, kuras laikā tika sarakstīts, no ekonomikas viedokļa, svarīgs darbs – Politiskas ekonomikas traktāts (1615.g., A.Monkretjēns (1575-1621) ). Šī darba apkopojuma tēmas bija ekonomikas, amatniecības un tirdzniecības ekonomika. Politiskās ekonomikas zinātnes rašanā ir 1776.gadā, ar Ādama Smita (1723-1790) fundamentālo darbu Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem. Svarīgs fakts ir arī tās, ka tikai 19.gadsimta otrajā pusē tiek pielietots termins ekonomiska teorija kā sabiedriska zinātne, kuras principi ir saistīti, pēc V.Bikses rakstītā „saimniecisko procesu pētīšana visās ekonomiskajās sistēmās, atmetot šķirisko pieeju atsevišķu jautājumu skaidrošanā”. Tik pat labi, ekonomikas teorijas uzdevumi ir sistemātiska sakārtošana, skaidrošana un apkopošana balstoties uz dotiem faktiem.1 Tulkojot no grieķu valodas, jēdziens oikonomia (ekonomika) sastāv no diviem vārdiem: oikos – māja, mājsaimniecība un nomos – likums; kas tieša tulkojumā nozīme „māku pārvaldīt mājas saimniecību”.2
Ekonomika - ir mehānisms, kas nosaka: kas tiek ražots, kā tiek ražots un kam tiek ražots.3 Respektīvi ekonomikas zinātne balstās uz trīs jautājumiem: Kas? Kā? Kam? Katrs uzņēmums, sākot ar mazo mājsaimniecību, firmām un pat valsts valdība rīkojas pamatojoties uz šiem jautājumiem.…
