Pieņēmumi par realitāti, patiesību, laiku un telpu

Gan organizācijas, gan grupas vieno kopīgi pieņēmumi par abstraktām lietām (abstrakcijas dimensijas), kas pamatā ir veidojušies no kulturālā konteksta, kurā tā ir veidojusies. Tieši šie pieņēmumi par abstraktajām lietām var radīt lielas grūtības multikulturālas (dažādu kultūru pārstāvju) grupas veidošanā. Piemēram, organizācijai tiecoties pēc mērķa sasniegšanas, svarīga būs cilvēka darbība un attiecības starp organizācijas darbiniekiem, kas atkal norādīs uz abstraktiem pieņēmumiem par realitāti, laiku, telpu un cilvēku attiecībām.
Pētnieki Kluckhon un Strodtbeck (1961) pētījumā par ASV dienvidrietumu kultūrām, definējuši abstrakcijas dimensijas, kas viedo kultūras pamatus un ir savstarpēji atkarīgas. Dimensijas, no kurām veidojas katras kultūras pamata pieņēmumi ir:
realitātes un patiesības būtība (the nature of reality and truth) – vienoti pieņēmumi, kas definē to, kas ir reāls un kas nav, kas ir fakts fiziski un sociāli, kā patiesība galu galā ir nosakāma un vai patiesība ir izpausta vai atklāta;
laika būtība (the nature of time) – pieņēmumi, kas grupā definē laika koncepciju, kā laiks tiek definēts un mērīts, cik daudz laika veidu ir, un laika nozīmīgumu kultūrā;
telpas būtība (the nature of space) – vienoti pieņēmumi par telpu un tās dalījumu, kā tā ir lokalizēta, personiskās telpas simboliskā nozīme, tās loma definējot tādus personiskos aspektus kā intimitātes robeža un privātā telpa;
cilvēka dabas būtība (the nature of human nature) – vienoti pieņēmumi, kas definē, ko nozīmē būt cilvēkam, kāds piemītošo īpašību ir minimums un maksimums, kas nosaka, ka esi cilvēks, kādas tās ir; vai cilvēka daba ir laba, ļauna vai neitrāla, vai cilvēks ir paredzams, vai nē;
cilvēka aktivitāšu būtība (the nature of human activity) – vienoti pieņēmumi, kas definē pareizāko attiecībā pret vidi, balstoties uz iepriekšpieņemto realitātes uz cilvēka dabas būtību; individuāli – kāds ir pieņemamais pasivitātes vai aktivitātes līmenis; organizācijā – kāda ir tās attieksme pret vidi, kas ir darbs un kas ir spēle;
cilvēku savstarpējo attiecību būtība (the nature of human relatioships) – vienoti pieņēmumi, kas definē pareizo veidu, kā veidot cilvēku attiecības, kā izpaust mīlestību, varu; vai dzīve ir sadarbība vai sacensība, individuālistiska vai grupas; kāds ir pareizais konfliktu risināšanas veids, u.c.…