Varētu jau vajadzību tēmu tik ļoti neiztirzāt, ja tām nebūtu virzošais spēks cilvēka, cilvēku grupas, sabiedrības un visas civilizācijas attīstībā. Ekonomikā, uzņēmējdarbībā un citās sociālajās zinātnēs nepieciešams runāt par vajadzībām un vēlmēm, jo šo priekšmetu pamatuzdevums ir pētīt, kas nepieciešams cilvēkiem un atrast līdzekļus, veidus, kā to izdarīt. Šeit rodas paradokss- neierobežotās vajadzības un vēlmes atduras pret ierobežotajiem resursiem.
Pasaulē laika gaitā vajadzībām ir dotas daudz un dažādas definīcijas,
piemēram, “Bedürfnis- individuelles Gefühl (Empfinden eines Mangels mit dem Streben nach Beseitigung. Für die Ökonomie sind nur die Bedürfnisse relevant, zu deren Befriedigung knappe, d.h. wirtschaftliche Güter erförderlich sind. Der Nutzen, der sich aus der Bedürfnisbefriedigung ergibt, bildet gemäß der subjektieven Wertlehre die Basis, für den wirtschaftlichen Wert eines Gutes.
…
