Rakstnieki Reinis un Matīss Kaudzītes ir cēlušies no senas piebaldzēnu dzimtas. Vissenākie zināmie rakstnieku senči Vecpiebalgas pagastā (Cēsu rajons) dzīvojuši tur 17. gs. beigās un 18. gs. sākumā. 1783. gadā brāļu Kaudzīšu vectēvs Krustiņš apprecēja Mādaru māju saimnieka atraitni un kopš tā laika „Mādaras” kļuva par Kaudzīšu dzimtajām mājām. Tur pasaulē nākuši arī abi rakstnieki Reinis (1839. g. 30. aprīlī) un Matīss (1848. g. 6. augustā). Tolaik Rīgas-Pleskavas šoseja bija satiksmes pilna, tāpēc arī kilometru attālais „Silakrogs” bija allaž pilns ar garāmbraucējiem. Tur Reinis un Matīss bērnībā vēroja ļaudis, klausoties stāstus par klaušu laikiem vai citiem notikumiem. Kā arī gājienus uz Cepļu saiešanas namu, kur līdz 1905. gadam brāļu draudzes reliģijas formā izteica protestu pret vāciešu garīgo virskundzību, taču 19. gs. vidū tā, zaudējusi tās agrāko nozīmi, izplatīja reliģiozitāti latviešu zemnieku vidū.
Bērnība „Mādarās” bijusi laimīga, cik nu tā varējusi tāda būt, jo māte nomirusi, kad Reinim bija 13 gadi, bet Matīsam – nepilni 4. Pēc viņa nāves par bērniem parūpējās tēva brāļa sieva Katrīna. 1856. gadā Kaudzīšu tēvs no kaimiņu ciemata uzaicināja vienu no labākajiem ratiņu vērpšanas meistariem, kas iemācīja šo amatu Reinim.…
