Aīdas Niedras biogrāfija un literārā daiļrade

Dzimusi Tirzas Ažu krogā krodzinieka ģimenē. Mācījusies Tirzas pagasta un draudzes skolās, Utendorfas privātģimnāzijā Madonā un beigusi Neijas vidusskolu Cēsīs. Līdz 1932. gadam strādājusi Rīgā miertiesā, pēc tam nodevusies tikai rakstniecībai. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1949. gadā - uz ASV, kur dzīvojusi dažādās pilsētās - Sanfrancisko, Holivudā u. c., beidzot - Losandželosas priekšpilsētā Santamonikā.
Pirmā publikācija - dzejolis "Tad..." laikrakstā "Lat­vijas Kareivis" 1920. gadā. Rakstījusi dzeju un prozu. Pirms kara kļuva populāra ar romāniem, kuros tēlotas vitāli spēcīgas sievietes, reālas un neiespē­jamas vienlaikus, un kuros akcentēta mīlestības erotiskā daba. Romānu varoņi uzticīgi zemei kā dzīves pamatam, un latviskajai dzīves izjūtai tas ir ļoti svarīgi. Vēlāk šī līnija turpinās, klāt nāk lat­viešu liktenis svešajā zemē. Devums prozā ir plašs, mākslinieciskais līmenis - nevienāds. Padomju pe­riodā Aīdas Niedras daiļrade tika noklusēta. "Niedra uzticīgi kal­poja reakcionārās buržuāzijas kultūras politikai. (..) ārzemēs nododas pretpadomju beletristikas ražošanai" (J. Ozols)
Mirusi Santamonikā (ASV), tur arī apbedīta. [1]

 Romāni: "Sarkanā vāze" (1927), "Cilvēks ar zelta acīm" (1928), "Grēka ābols" (1931), "Piektais bauslis" (1931), "Pie Azandas upes" (1933), "Sal­na" (1934), "Ciema spīgana" (1935), "Anna Dzilna" (1936), "Mūžīgā pasaka" (1937), "Vindedze" (1937), "Sieva" (1938), "Rūžu Kristīne" (1939), "Ugunī" (1940), "Kārdinātāja" (1940), "Maija Purene" (1944), "Rožu pelni" (1946), "Pilsēta pie Dauga­vas" (1955), "Miera ielas cepurniece" (1957), "Rīga dienās, nedienās" (1970), "Ādams un Ieva" (1971). Stāstu un noveļu krāj.: "Svētais vīns" (1928), "Vanagu ligzda" (1937), "Azandas ļaudis" (1943). Dzeja: "Erosa elēģijas" (1924), "Dziesminiece" (1935). Raksti 4 sēj. (1998-2001).…