Rīgas pilsēta sāka veidoties Daugavas labajā krastā, kur tās atteka Speķupe, atduroties pret Kubes kalnu, meta loku uz Daugavu. Šo atteku, sākot no Kubes kalna, sauca par Rīgu (Rīdziņu, Rīdzeni). Pie Daugavas tā veidoja paplašinājumu, t.s. Rīgas ezeru, kas bija arī pirmā Rīgas osta. Senākā cilvēku apmešanās vieta Rīgā varētu būt Indriķa hronikā minētais Senais kalns (norakts 18.gs., tā vietā izveidota Esplanāde), kur pirms aiziešanas uz Cēsīm dzīvojuši vendi. Drošas ziņas par Rīgas apdzīvotību 12. gs. sniedz arheoloģiskie izrakumi seno ciemu vietās Alberta laukumā un Peldu un Ūdensvada ielas stūrī. Tie liecina, ka Rīgu apdzīvojuši galvenokārt kurši vai pārkuršoti lībieši un Daugavas lejteces lībieši.…
