Dailes teātra izrādē „Manu sievu sauc Moriss” (rež. Rolands Atkočūns) kā scenogrāfijas elements tiek izmantotas ērģeles. Ērģeles šajā gadījumā kalpo kā parodijas un ironijas objekts par klasisko mūziku un operu. Izrādes gaitā ar tām tiek atskaņotas un to pavadījumā tiek dziedātas dažādas vairāk vai mazāk populāras pop mūzikas dziesmas par mīlestības tēmu. Iespējams šīs dziesmas var uzskatīt par songiem, jo tās sākas diezgan negaidīti, varbūt pat īsti nav par attiecīgo izrādes tēmu, un līdz ar to rada t.s. atsvešinājuma efektu, kas ir viens no būtiskākajiem episkā teātra paņēmieniem. Šīs popdziesmas it kā apstādina izrādes darbību, ļaujot izrādes skatītājam aplūkot un novērtēt uz skatuves esošo un notiekošo. Aktieri tās izpilda skatuves priekšplānā, vēršoties pie skatītājiem. Pie ērģelēm visas izrādes garumā, ar muguru pret skatītājiem, sēž aktrise Ieva Pļavniece. Viņu var uzskatīt par tēlu, kas izrādes darbībās tieši nepiedalās, bet ik pa laikam to tikai komentē.…
