-
Rozes tēls glezniecībā
Evaluated!
1. Rozes tēla izmantošanas pirmsākumi
Pirmā zināmā glezna, kurā attēlots rozes tēls ir freska. Šī freska bija atklāta Knosā, Krētā un tapusi aptuveni 1500. gadā p. m. ē. Arheologi, kuri veica šo atklājumu, apgalvo, ka roze parādījusies tādā veidolā kā fons putnam, kurš nosēdies blakus savvaļas rožu krūmam 1(att. Nr. 1).
Veids, kāds tiek izmantots savvaļas rozes attēlojumam ir šim laika periodam un kultūrai atbilstošs, savdabīgs un interesants. Interesanti, ka freskā savvaļas rožu krūmam attēloti tikai daži ziedi, kas rada nojausmu par to, kas attēlots. Izmantoti spilgti toņi. Kā piemēram, putna attēlojumam izmantotais zilās krāsas tonis ir tik uzkrītošs, ka pirmajā momentā rožu krūms paliek nepamanīts. Tikai rūpīgāk ieskatoties, var manīt, ka augšpusē, kreisajā pusē, novietoti daži savvaļas rozes gaišie ziediņi, rotāti ar salīdzinoši maz lapām.…
Darba tēma: Rozes tēls glezniecībā. Izdzirdot vārdu roze, neapzināti raisās asociācijas ar kaut ko cēlu un skaistu, jo bieži vien tā tiek dēvēta par visu ziedu karalieni. Kas īsti ir roze? Vai tā ir augs, simbols vai tomēr kaut kas cits? Nav citas tādas puķes kā roze, kura būtu tik bieži pieminēta dzejā, mītos, leģendās, mākslas darbos, kā arī arhitektūrā kā dekoratīvs elements apspēlēta dažādās variācijās. Tā tikusi audzēta dārzos, izmantota smaržūdeņos, pasniegta sirdsdāmām kā mūžīgās mīlestības apliecinājums, kā arī kalta ģērboņos. Helēna Heinrihsone apgalvo: „Un roze- absolūtā skaistuma simbols. Roze ietver sevī pilnīgi visas krāsas un formas. Kur nu vēl saturs.” Piekrist vai nepiekrist šiem L. Lancmanes un H. Heinrihsones izteicieniem ir katra paša ziņā, jo veids un forma, kādā tika izmantots rozes tēls laika gaitā ir tik ļoti dažāds, cik dažāda ir pati puķe. Varētu pat teikt, ka roze mākslā ir, ja ne visplašāk izmantotais, tad viens no izplatītākajiem augiem. Tā laika gaitā no vienkārša, dabā sastopama auga kļuvusi par kaut ko vairāk- simbolu, kuram ir vairākas nozīmes, forma un veidols atkarībā no laika perioda, politiskajiem un reliģiskajiem aspektiem, kas norisinājušies šī brīnumskaistā objekta attēlošanas laikā. Laika gaitā roze piedzīvojusi transformācijas, kuras piešķīrušas tai noteiktu asociatīvu tēlu, kas rodas, ieraugot to kādā mākslas darbā. Bet ne jau vienmēr rozes tēls tiek izmantots kā simbols, jo bieži vien tiek pildīta dekoratīva priekšmeta funkcija, kas tikai izceļ un akcentē mākslas darba sižetisko līniju un personāžus. Darba mērķis: izpētīt un salīdzināt kā laika gaitā rozes tēls glezniecībā transformējies attēlošanas un simboliskās nozīmes ziņā. Darba uzdevums: 1.) Atrast un apkopot nepieciešamo informāciju par konkrēto tēmu. 2.) Izpētīt, kā rozes tēls tiek atainots dažādos mākslas daebos. 3.) Iegūt nepieciešamo foto materiālu. Darbā izmantotās metodes: literatūras avotos gūtās informācijas apstrāde un analīze. Nepieciešamā foto materiāla izveide. Darba struktūra: darbs sastāv no 5 nodaļām un 3 apakšnodaļām.
