Author:
Evaluation:
Published: 21.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 1.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 2.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 3.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 4.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 5.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 6.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 7.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 8.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 9.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 10.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 11.
  • Research Papers 'Pašaudzināšana kā pedagoģiskā problēma', 12.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Pašaudzināšanas struktūra    4
2.  Skolotāja līdzdalība skolēnu pašaudzināšanā    7
  Nobeigums    11
  Literatūras saraksts    12
Extract

Ikviens sava bērnībā un jaunība sapņo par nākotni, domā, par ko viņš dzīvē kļūs un ko sasniegs. Daudzi no jaunajiem cilvēkiem saprot, ka lielu mērķu sasniegšanai nepieciešama sevis piespiešana un pašaudzināšana.
Bet ko nozīmē "pašaudzināšana "?
Ikvienam cilvēkam parasti šķiet, ka viņam termins "pašaudzināšana" ir saprotams bez īpašas skaidrošanas. Taču, ja to pamēģina definēt, tad tas nemaz nav tik vienkārši. Piemēram, Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā ir rakstīts: "Pašaudzināšana – mērķtiecīgs, apzināts, ar gribas piepūli saistīts process, kuru patstāvīgi un pastāvīgi, balstoties uz pašanalīzi un pašapziņu, vada pats cilvēks jebkurā vecumā, veidojot sevi atbilstoši savām tieksmēm, ideāliem, attīstot un pilnveidojot personības īpašības, personīgi nozīmīgu attieksmi pret sevi, cilvēkiem, dabu, kultūras vērtībām, sabiedrību un valsti, arī sacilās kompetences un prasmes" [3; 122]. Taču ar šādu pašaudzināšanas definīciju varētu būt apmierināti ne vien cilvēki, kas ar ilgstošām, neatlaidīgām mācībām un darbu kļūst par slaveniem zinātniekiem, māksliniekiem, ārstiem, izciliem meistariem ikvienā nozarē, bet arī negatīvi virzīti cilvēki – asociālās personības, jo šajā definīcijā nav skaidri novilkta līnija starp labo un ļauno, nav parādīta virzība tieši uz labo, personīgi nozīmīga attieksme un tieksmes, ideāli, katram var būt atšķirīgas un pat diametrāli pretējas.
Pašaudzināšanas galveno teorētisko pamatatziņu izstrādājis A. Arets, ko dažkārt sauc par pašaudzināšanas tēvu. Viņš ir devis šādu vispāratzītu definīciju:
"Pašaudzināšana ir cilvēka vai kolektīva savu pozitīvo īpašību attīstīšana un negatīvo izskaušana " [4; 4].
Ar pašaudzināšanu cilvēks var gūt lielus panākumus savu pozitīvo īpašību attīstīšanā, vispusīgā personības veidošanā, jo pats ir savas gribas un garīgo spēku veidotājs. Ikvienam sevi jāpārliecina, ka tad, ja viņš kļūs par paklausīgu instrumentu savas gribas rokās, jebkurš pārdrošākais dzīves plāns kļūs par realitāti. Tāda izpratne katram palīdzēs dzīvē pamazām un neatlaidīgi realizēt gan paša izvirzītos mācību un darba plānus.…

Author's comment
Atlants