Platons savu valsti veido pamatojoties uz cilvēku vajadzībām, tomēr vēlāk nonāk pie secinājuma, ka cilvēkiem, kas šajā valstī dzīvo arvien ir par maz. Tie nevēlas tikai primāro vajadzību apmierināšanu (ēdienu, mājvietu, apģērbu), tiem vajag aizvien vairāk (izklaidētājus, dzeju, rotas, greznus tērpus, apkalpotājus). Par spīti tam Platons savu sabiedrības modeli būvē uz trīs kārtām un to pārstāvjiem. Platons šīs trīs kārtas izveido ne tikai balstoties uz cilvēku vajadzībām un spējām, bet arī uz iedzimtību. Viņš uzskata, ka visus cilvēkus ir dzemdējusi zeme, tomēr visi nav vienādi, jo vienu cilvēku asinīm ir piejaukts zelts, citu sudrabs, bet vēl citu dzelzs vai varš.
Tā kā cilvēkam vajag ēdienu, apģērbu un citas lietas, Platons par vislabāko variantu uzskata cilvēku savietošanu kārtās. Viņš balstās uz pārliecību, ka viens cilvēks nespēj kvalitatīvi veikt visus uzdevumus, lai sevi pienācīgi nodrošinātu. Viņš uzskata, ka katram ir jādara tas, ko tas vislabāk prot, amatu, kurā tas nodarbojās visu mūžu un ir lietpratējs savā jomā.…
