K. Jaspersa uzskati par vēstures filozofiju formējās daudzējādā ziņā zem M.Vēbera ietekmes un kritiskās attieksmes pret Marksa vēstures skaidrojumu. Jasperss noliedz nākotnes zinātniskās paredzēšanas iespējamību, kā arī vēsturiskās attīstības objektīvo likumu esamību, atzīstot tikai kauzālās saistības.
Domātājs nepiekrīt Špenglera “vēsturisko ciklu” koncepcijai, jo pēdējais ar savu tendenci pamatot atsevišķo kultūru attīstības pilnīgu neatkarību, pretendē uz likumsakarību atklāšanu, kas ļautu veidot noteiktas prognozes. Jasperss nepiekrīt arī marksistiskās vēstures materiālistisko skaidrojumu, kur galveno izšķirošo lomu spēlē tieši ekonomiskais faktors. Filozofs ir pārliecināts, ka vēsture, kā cilvēciskā realitāte tiek noteikta lielākoties ar garīgiem faktoriem, kur pirmie ir tie, kas ir saistīti ar eksistenciālo dzīvi – jēgveidojošo dominanti. …
