20. gados Lekorbizjē bija shematiskāks, abstraktāks un mazāk domāja par komfortu. Pēc kara, 50. gados, viņa arhitektūra bija sarežģītāka un tapa, balstoties uz dialogu ar pasūtītāju,
tāpēc rezultāts bija mājas, kurās lielāka uzmanība veltīta tieši ērtībai. Uzskatāmi izpaudās viņa samērā paradigmatiskais viedoklis par to, kā organizējami interjeri; tas lieliski attaisnojās lielās ēkās, kur ir daudz vietas. Mazāka izmēra projektos šāda pieeja nedeva tik labus rezultātus.
20. un 30. gados Lekorbizjē projektēja vairākas lieliskas dzīvojamās ēkas. Viens piemērs ir kaut vai dzīvokļu māja Parīzē, kurā atradās arī paša arhitekta dzīvesvieta un darbnīca.
Tātad, Lekorbizjē ir 75 ēku un 400 dizaina projektu autors; mums jāaplūko viņa veikums kopumā. Darbi ir ārkārtīgi dažādi. Varam atrast visnotaļ dogmatiskas ēkas, tādas, kas uzbūvētas uz pavisam neliela zemes gabala un par nelielu naudu. Varam atrast arī mājas, kas ir daudz ērtākas – pateicoties tam, ka ir drosmīgāk projektētas un balstītas uz elites priekšstatiem.…
