Komentāru sadaļas analīze laikrakstos

Ikviens no mums kādreiz ir lasījis, dzirdējis kādu komentāru vai komentējis pats, it īpaši tagad, kad globālā tīmekļa iespējas nav svešas gandrīz nevienam no mums. Komentāram ir dažādi skaidrojumi un izpausmes – to var definēt vienkārši kā paskaidrojumu par kādu konkrētu tēmu, Senajā Romā tas bija vēsturisks apcerējums, bet žurnālistikas ietvaros par to jārunā, kā par publicistikas žanru. „Komentārs ir publicistikas žanra operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u.tml.”1
Tāpat kā citos žurnālistikas žanra rakstu darbos, arī komentāra struktūru veido ievads, iztirzājums un nobeigums. Ievadā visbiežāk tiek sniegts neliels ievads situācijā, apskatītajā tematā, tā aktualitātē. Iztirzājuma daļā autors parāda savu nostāju, piekrišanu/nepiekrišanu kādam konkrētam problēmjautājumam. Pamatotākai un objektīvākai tēmas izklāstei tiek izmantoti citāti, nozīmīgas frāzes vai fakti. Savukārt nobeiguma daļā autors izdara secinājumus un rezumē izklāstīto tematu.
Apskatot komentāru kā žurnālistikas žanru iespējams izdalīt vairākus tā tipus:
Redaktora sleja – laikraksta redaktora sleja atrodama gandrīz katrā žurnālā, visbiežāk veidota vēstules formā. Šādas slejas visbiežāk raksturīgas mēneša izdevumiem un atrodamas pirmajās lapaspusēs(2.,3.lpp). Piemēram, nišu žurnāliem šī ir neatņemama sastāvdaļa, lai vērstos pie patērētāja daudz personīgāk, informējot viņu par jaunākajām aktualitātēm, norisēm žurnāla dzīvē un ne tikai. Sieviešu auditorijai veidotos žurnālos redaktora sleja mēdz būt ļoti personīgā veidā, ar dažādiem valodas paņēmieniem vēršoties pie katras lasītājas individuāli. Jēdziens „minitoriāls”(minitorial)2 ir ļoti īsa redaktora sleja, kas varbūt pat 1-2 teikumi, vai jautājumu formā, piemēram, „Dienas citāts” laikrakstā „Diena” vai Māra Zandera „Dienas jautājums” radio SWH. …