Rakstot darbu, kas veltīts dzimumu līdztiesības un sociālo attiecību atspoguļojumam laikrakstā “Vakara Ziņas”, bija jāsaskaras ar zināmām grūtībām. Raksti, kas veltīti šai tēmai, bija katrā otrajā avīzē, tie bija daudzveidīgi gan pēc satura un apjoma, un man bija diezgan grūti no šī materiālu daudzuma izvēlēties dažus, galvenokārt šīs esejas ierobežotā apjoma dēļ.
Kāpēc es izvēlējos tieši “Vakara Ziņas”? Manuprāt, šis medijs vismazāk tiek ietekmēts no kāda “oficiāla viedokļa”. Ja, piemēram, “Diena” vai “Neatkarīgā Rīta Avīze” tomēr reprezentē oficiālo valsts ideoloģiju, tēlu, un rada priekšstatu, ka ar dzimumu līdztiesību mums vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, tad “Vakara Ziņas” sava īpašā statusa mūsu preses sistēmā dēļ var atļauties būt daudz atklātākas. Šī avīze sevi pati pozicionējusi kā “dzelteno presi”, uz sensācijām, paradoksiem, konfliktiem un nebūšanām vērstu laikrakstu. “Vakara Ziņas” ir orientētas uz vidusmēra latviešu auditoriju ar ne pārāk augstiem ienākumiem, izglītību un dzīves standartu. Būdama finansiāli atkarīga nevis no lielo politisko un ekonomisko sponsoru labvēlības, bet gan pirmām kārtām no saviem lasītājiem, kas to pērk vai abonē, avīze nevar atļauties būt par viena vai otra politiska vai ekonomiska grupējuma ruporu. Līdz ar to diezgan droši var apgalvot, ka tieši “Vakara Ziņas” visadekvātāk atspoguļo vienkāršās latviešu tautas noskaņojumu, vērtības, attieksmes, stereotipus, aizspriedumus, lai kādi tie arī nebūtu, to skaitā arī attiecībā uz dzimumu uzvedību un sociālajām lomām. …
