Laba uzvedība- tas nebūt nav „iekaltu” instrukciju un padomu lietošanas rezultāts, bet gan ilgstoša apgūšanas procesa, apzinīgas audzināšanas un morālo īpašību pastāvīgas mērķtiecīgas attīstības loģisks nobeigums. Izsmalcinātas manieres un laba uzvedība – tā ir cilvēka otra daba,kas..kļuvusi..par..viņa..būtību.
Uzvedības normas ir pašas par sevi saprotamas un visiem labi zināmas, tāpēc liekas, ka nebūtu nepieciešams runāt par tām īpaši. Paradoksāli, bet tieši tās lietas, kas ir vis vienkāršākās un zināmas jau kopš bērnības, pastāvīgi ir jāskaidro un jāpopularizē. Labas uzvedības normas tikai tad saglabā savu spēku un iedarbību uz cilvēka dvēseli un sirdi, kad tās reāli funkcionē sabiedrībā, kad cilvēki nodod tās cits citam, no paaudzes paaudzē un tās tiek aktīvi lietotas praksē.…
