-
Krāsu redze
Presentations17 Anatomy, Medicine and Hygiene, Biology, Physics
Krāsu uztvere
Cilvēka acs uztver gaismas kairinājumus un pa redzes nervu šķiedrām novada tos galvas smadzenēs, kur rodas krāsu sajūtas. Tās izraisa elektromagnētiskais starojums ar viļņu garumu robežās no 760 nm līdz 380 nm. Noteikta garuma vilnim atbilst konkrēta krāsu sajūta. Taču jāatceras, ka vienādu krāsu sajūtu var izraisīt arī gaismas spektrālā sastāva dažādas kombinācijas.
lai mēs spētu redzēt un uztvert krāsu, gaismas impulsam caur acs ābolu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un signālu veidā to pastiprina un sūta uz smadzenēm. Vesela cilvēka acs spēj izšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu. Visi krāsu toņi rodas foto receptoru, kuri atrodas acs ābolā, savstarpējas darbības rezultātā. Dažāda nūjiņu kairinājuma pakāpe, kas ir jūtīga pret sarkanu, zaļu un zilu, izsauc attiecīgas hromatiskās(visas izņemot melnu un baltu+visus pelēkos toņus) krāsas sajušanu. Vienādos impulsos mēs atkarībā no impulsa stipruma redzam baltu, pelēku vai melnu krāsu.
Neskatoties uz to, ka pamata zināšanu daudzumu mēs saņemam ar redzes palīdzību un acis visiem darbojas vienādi, sajūtu un jūtu pasaule katram ir atšķirīga. Tam ir 2 iemesli: atšķirīgs acs jūtīgums un dažādā sintēzes un krāsu sajūtas noteikšana.…
Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana. Tā ir uztvere, kas ir dota cilvēkiem un to nodrošina acs smalkā uzbūve, kas piegādā smadzenēm dažādi filtrētu redzes analīzi (parasti trīs analīzes). Krāsu uztveri nosaka bioloģija (daži cilvēki jau piedzimstot redz krāsas citādāk vai neatšķir tās vispār).