Ozons – gāze, kas, atrodoties zemākajos slāņos, piesārņo atmosfēru. Augstos atmosfēras slāņos ozons veido plānu kārtu, tādējādi aizsargājot planētu no kaitīgās saules radiācijas. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka hlorfloroogleklis veicina šā aizsargslāņa nojaukšanu.
Ozons ir nozīmīgs gaisa kvalitāti raksturojošs elements, kaut arī tas atmosfērā nenonāk izmešu ceļā no konkrētiem piesārņojuma avotiem. Piezemes ozons veidojas fotoķīmisko reakciju rezultātā, savā starpā reaģējot tā saucamajiem prekursoriem, kuri savukārt atmosfērā nonāk tiešo emisiju rezultātā no visdažādākajiem piesārņojuma avotiem. Ozons ir viena no galvenajām vielām, kas pilsētās veido smogu - galvenokārt saulainās un karstās dienās un pilsētās ar intensīvu satiksmi. Ozons paaugstinātā koncentrācijā vispirms iedarbojas uz cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām elpošanas ceļu slimībām. Veseliem cilvēkiem ozons kairina acis (parādās asarošana), izsauc bronhītu, bojā plaušas, veicina astmas rašanos, sevišķi bērniem, kuri ir uzņēmīgāki pret ozona negatīvo ietekmi. Ozons rada galvassāpes, nogurumu, mazina darba spējas. …
