„Rudentiņš, bagāts vīrs...”, mēs visi zinām šīs latviešu tautas dziesmas rindiņas jau no agras bērnības. No mūsu agrās bērnības, kad gājām bērnu dārzā un skolas pirmajās klasītēs. Rudens man no tiem laikiem asociējās ar krāsainām kļavu lapām, brūnajiem kastaņiem, ozolzīlēm un košajiem asteru, dāliju pušķiem. Kā mazam bērnam, man gladiolas toreiz šķita kā vareni zobeni dažādās krāsās. Jā, un vēl rudens man palicis atmiņā ar izstādēm, kur bērni kopā ar vecākiem uz dārziņu vai skolu nesa dārzā izaudzētās rudens veltes. Tur bija oranži un dzelteni ķirbji, milzīgas kāpostgalvas un burkāni „deguniem, gariem un īsiem, līkiem un taisniem”.
Rudens ir arī ar krāsām bagāts gadalaiks. Šogad rudens bija īpaši krāsains. Vispirms koku lapas sāka lēnām dzeltēt, tad mazliet sārtojās, kļuva koši oranžas, līdz beidzot, palikušas brūnas, sāka krist no kokiem. Taču dienas kļūst aizvien īsākas, saule uzspīd aizvien retāk un pelēkais lietus ar vien biežāk līst.…
