Mūsdienās latviešu tauta dzīvo laikā, kad šķietamo mieru un harmoniju nomainījusi steiga un intensīva tiekšanās iejusties visas pasaules sabiedrībā. Taču kā, ieplūstot šajā lielajā pasaules „okeānā”, saglabāt Latvijas zelta saules gaišumu un mīļumu, dabas daili, kā arī nezaudēt savu pašcieņu un tikumus? Atbilde ir viena: „Latviskā dzīvesziņa.” Un Edvarts Virza, radīdams patiesu meistardarbu „Straumēni”, savā acu priekšā noteikti redzēja visu Latviju, tās cilvēku tikumus, tradīcijas un garīgās (arī materiālās) vērtības, kas veidojušās gadsimtu garumā un ir tās, ko dzejnieks gribējis dot savai tautai, pie kā latviešiem tagadnē un nākotnē pieturēties: darba tikums, tēvzemes mīlestība, tradīciju godāšana....
Kā lēns upes tecējums attēlots Straumēnu mājinieku dzīves ritējums un sadzīve. It īpaši to var nojaust mājas iedzīvotāju ikdienas zemes un mājas darbos. Darbs latvietim ir kā dzīves sinonīms, paaudžu paaudzēm mācīts un garā iesakņojies, jo „tāpat kā nazim vajadzīga galoda, arī cilvēks asina garu ar zemes darbu”. Ir skaidrs, ka latvieša attieksme pret darbu ir tradīcijām vīta un kopta, tomēr dzejnieks izcēlis arī kādu nepamanītu īpašību – jau minēto dzīves rāmo, plūstošo ritējumu un bezrūpību. …
