Lielāka daļa cilvēku kādā savas dzīves posmā sāk ilgoties pēc sava bērna. Tam par iemeslu tiek minēti visdažādākie motīvi, sākot ar vēlmi turpināt savu dzimtu un beidzot ar bailēm vecumdienās palikt bez atbalsta. Visticamāk, tas ir dabas likums, kuram mēs sekojam, bet nespēdami to izskaidrot atbildi meklējam saskaņā ar savām sajūtām un pārdomām.
Par vecākiem nepiedzimst, par vecākiem kļūst tad, kad mazulis ir piedzimis. Tas ir fiziski un garīgi smags darbs par kuru ne vienmēr tiek atlīdzināts un nebūtu prātīgi prasīt atlīdzību no bērna par viņa audzināšanu, jo tā ir vecāku izvēle viņu laist pasaulē.
Mūsdienās, bērnu audzinot, pārāk bieži tiek pārspīlēta materiālo vērtību loma. Jaunās ģimenes bērniņu plāno tikai tad, kad būs sapelnīts pietiekoši daudz naudas. Kad bērniņš ir piedzimis, vajadzības arī pieaug, tātad jāstrādā vēl vairāk Tā noņēmušies ar darbiem mēs nepamanām, kas tad mūsu bērnam ir vajadzīgs visvairāk – dārgas dāvanas vai mūsu uzmanība, atbalsts, mīlestība.…
