Turpinājumā skolotāja ierosina bērniem pašiem iemācīties un iemācīt arī nu jau veselajam lācītim rotaļu „Lācītis”, attēlojot tajā notiekošo darbību līdzi ar kustībām:
Lācīt manu pekainīt, mazgājies, (bērni rāda kā mazgājas)
Lācīt manu pekainīt, ķemmējies, (bērni rāda kā ķemmējas)
Lācīt manu pekainīt, kokā kāp, (bērni rāda kā kāpj kokā)
Lācīt manu pekainīt, lejā nāc! (aicina ar roku kāpt lejā)
Lācīt manu pekainīt, rūc mazliet, (bērni pagroza galviņu)
Lācīt manu pekainīt, kā tev iet? (jautā)
Labi iet, labi iet, labi iet! (bērni sit plaukstiņas)
Lācītis jūtas jau daudz priecīgāks, ka izārstēts un iepriecināts. Pastāsta, ka tagad viņš ir patiešām vesels. Pārjautā, vai visi bērni ir veseli, vai nevienam nekas nesāp. Lācītis pasaka lielu paldies bērniem, ka tie viņam palīdzēja, atrada ārstu, kas izārstēja viņa kājiņu un austiņu, vairs nu nemaz nesāp. Lācītis atvadās no bērniem un ārsta, dodas projām, apsolot ierasties atkal citreiz. Arī skolotāja - ārsts novelk savu balto halātu. Bērni turpina spēlēties lomu rotaļu – „Ārsts un slimnieki”, bērniem ārstējot dažādas grupiņā esošās lellītes un mīkstās mantiņas.
…
