Pēdējos gados ir vērojamas pazīmes, kas liecina par Zviedrijas iedzīvotāju psiholoģiskās labklājības samazināšanos. Šī tendence ir īpaši izteikta jauniešu vidū, jo īpaši jaunu sieviešu vidū, un tāpēc tā kļūst par ļoti aktuālu veselības problēmu. Līdzīga attīstība ir novērota, piemēram, Dānijā un ASV. Iemesli varbūt nav līdz galam skaidri, bet visbiežāk tiek minēts, piemēram, sociālā nevienlīdzība, pieaugošas prasības darba tirgū un konkurence, kā arī digitālo plašsaziņas līdzekļu pieaugums. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp negatīvajiem emocionālajiem stāvokļiem (t.i., depresijas un trauksmes simptomiem) un psihosociālo stresu (t. i., negatīvu dzīves notikumu), no vienas puses, un kardiovaskulāro slimību sastopamību (KSS), KSS izraisītu mirstību no otras puses, pētījuma populācijā vecumā no 25 līdz 75 gadiem. Vecuma un dzimuma stratifikācija tika veikta, lai pārbaudītu asociāciju esamību vai neesamību dažādās grupās. Iespējamie mehānismi, kas bija šādu asociāciju starpnieki, tika pētīti, pielāgojot sociālos, uzvedības un bioloģiskos riska faktorus.…
