Pēc manām domām, darbā galvenokārt ir spēcīgi attēlots dzīvē daudz cietušas sievietes domāšanas modelis, kur viss ir saistīts vienā lielā, nesaprotamā tīklā, kur nav ne gala, ne malas. Iespējama mīlestība, kura tiek pasniegta kā neiespējama. Alkas pēc mīļotā cilvēka, kas tiek apspiestas. Mierīgā sejas mīmika, kas pasaulei pauž, ka vis ir kārtībā, dzīve izdodas, lai gan patiesībā tu jūties tā it kā slīktu un nebūtu neviena, kas tevi spētu izglābt. Cilvēks nevar būt godīgs pret citiem, kamēr nav patiesi godīgs pret sevi.…
