K.Ubāns dzimis dzelzceļa strādnieku ģimenē. Viņš, uz akmeņiem uzaudzis pilsētas puika, ar tiepīgu neatlaidību vienmēr tiecies būt dzīvajā dabā. Ciešo mīlestību uz dabu K.Ubāns vienmēr centies izteikt ar krāsām, bet saprašanas par glezniecību nekādas, jo sākumā mācījis Odiņa tirzniecības skolā par grāmatvedi. Kad septiņpadsmitgadīgais jauneklis saņem diplomu, viņš saprot, ka nevēlas visu mūžu rēķināt debitus kredītus un atlikumus bilancēs. Tāpēc seko lēmums doties līdzi draugam uz Odesas mākslas skolu, kur visapkārt saule un krāsas. Bet pirmā sajūsma ātri noplok. Ģipša kubi, bumbas un maskas, kas jāzīmē pirmā kursa studentam, nelikas nemaz tik ineresantas.Pietrūkst krāsu un košuma, tāpēc mākslas skola tiek pamesta. Kā vienīgā atmiņ, par uzsākto rofesionālās mākslas, ceļu paliek vasarā gleznotā “Melnā jūra pie Odesas”.…
