Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pāreja no plānveida saimniekošanas uz tirgus ekonomiku nav bijis viegls process. Īpaši smags tas bija pirmajos reformu gados, tas ir 90.gadu sākumā, kad Latvijā strauji kritās ražošana un dzīves līmenis.
Tautas attīstību un dzīves līmeni nosaka katra indivīda materiālā labklājība, izglītība, veselība, fiziskā un garīgā attīstība. Attīstības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, sabiedrības pārticības, ekonomiskās attīstības līmeņa un cilvēkresursu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.
Iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņā, pēc ANO Attīstības programmas (UNDP) izstrādātā tautas attīstības indeksa (TAI (TAI aprēķināts, balstoties uz vidējo mūža ilgumu, izglītības līmeni un pēc pirktspējas paritātes principa noteiktā reālā iekšzemes kopprodukta uz 1 iedzīvotāju. Tomēr, kā atzīst paši TAI rādītāju izstrādātāji, tas vēl nav pilnīgs dzīves kvalitātes raksturotājs.)) Pēc ANO Attīstības programmas (UNDP) ietvaros izstrādātā tautas attīstības indeksa (TAI) vērtības, kas atspoguļo iedzīvotāju dzīves līmeni Latvijā:
1998. gadā ierindota 92. vietā pasaulē;
1999. gadā ierindota 74. vietā pasaulē;
2000. gadā ierindota 63. vietā pasaulē; …
