A. M. Janga kritizē feminisma teoriju, kas veido sievieti kā vienotu grupu, kurai ir kopēja identitāte un piedāvā Sartra serialitātes koncepciju, kas veido sievietes kā seriālu kolektīvu, ko nedefinē ne kopīga identitāte, ne kopīgas iezīmes.
Pirmkārt, autore uzsver, ka sievietes grupas konceptualizēšana ietver vairākas nepilnības. Sieviešu ietveršana vienā grupā noved pie standartizācijas un dažu sieviešu kategoriju neiekļaušanu grupā. Nevar definēt precīzi esības kategorijas, jo šāda definēšana vienmēr novedīs pie nepilnībām. Jau E. Spelmane uzsvēra, ka nevar skaidri definēt identitāti, jo nepastāv skaidrs un precīzs iezīmju kopums. „Kategorijas, pēc kurām cilvēki tiek identificēti kā tādi paši vai citādi, ir sociālas konstrukcijas, kas neatspoguļo būtību”.…
