-
Koksnes neefektīva izmantošana tautsaimniecībā
Autore uzskata, ka šis projekts būs veiksmīgs, tikai tad, ja ES struktūrfondi atbalstīs mežu apsaimniekotājus un īpašniekus, jo daudzu valstu pieredze, tajā skaitā Austrijas un Somijas rāda, ka, lai varētu sākt ražot enerģiju uz atjaunojamo resursu bāzes nepieciešamas lielas investīcijas, kuras Latvijas valsts pašlaik nav spējīga nodrošināt pati.
Secinājumi
Autore uzskata, ka koksne netiek efektīvi izmantota Latvijas tautsaimniecībā, jo liela daļa koksnes biomasas tiek atstāta mežā, tomēr ir pavērtas durvis, kas ļaus to izmantot lietderīgi, tikai ir vajadzīgs laiks, lai mēs attīstītos šajā virzienā un spētu novērtēt un pilnvērtīgi izmantot koksni ražošanā.
Tomēr Latvijai ir nepieciešams ES atbalsts, lai mēs spētu izveidojot šīs rūpnīcas un tehnoloģijas, kas veicinās koksnes pilnvērtīgu izmantošanu tautsaimniecībā, bez tā, Latvija nespēs nodrošināt šo tehnoloģiju ieviešanu un mežu apsaimniekotāju mudināšanu uz attiecīgajām darbībām.
Koksnes eksports neatsver koksnes produktu importu, turklāt, transporta izdevumi ir tik dārgi, ka efektīvāk būtu ražot importētos produktus pašiem, jo tas palīdzētu arī bezdarba līmeņa samazināšanā un tīrā eksporta stabilizēšanā.
…
Latviešu tautas teiciens “Mežs – Latvijas zaļais zelts” ir saprotams pat ļoti burtiski, jo 2885,5 tūkstoši hektāru jeb aptuveni 44,1% no Latvijas teritorijas ir meži, kas ir par 11% vairāk nekā Eiropas vidējā mežu platība. Un mežu platības arvien pieaug, no 1995. gada tās palielinās par 7 tūkstošiem hektāru gadā, kas atbilst arī hektāru skaitam dalot uz katru Latvijas iedzīvotāju. Vai mēs neesam bagāti? Tomēr, ar nožēlu jāatzīst, ka koksne, lai gan tiek dēvēta par stratēģisku izejvielu, tiek izšķiesta neapdomīgi un nelietderīgi. Lielākoties mēs izmantojam komerckoksni, kam tiek piešķirta lielākā vērtība, bet tie ir tikai 50 – 70 % no kopējās mežu platības. Plus, kokapstrādes laikā tiek aizmesti vēl vismaz 30 %. Iznāk, ka gala produktā esam izmantojuši tikai trešdaļu no bagātības, kas augusi vidēji gadsimtu.
